2017 bija nervozs, bet ar panākumiem bagāts gads. Publicēju savu pirmo rakstu ar ko noslēdzu savu zinātnisko darbību Latvijā un ar mērķtiecību un līdzcilvēku atbalstu nonācu doktorantūrā Delftā. Pilnīgi svešā vidē, kurā esmu spiests sevi pilnveidot, kas sakrīt ar manu apņēmšanos arī nākamajam gadam. Krietni piezemētāk par to ko esmu paveicis pagājušajā gadā :)
Vēljoprojām spilgti atceros tās negatīvās sajūtas sākot 2017. gadu. Tad es vēl biju darba attiecības ar Prof. Andreju Cēberu, kura ieguldījumu zinātnē un kura personību ļoti cienu. Tomēr noslēgtība, zinātnes finansējuma neskaidrība un nepatika dzīvot vai braukt uz Rīgu noveda mani pie saišu saraušanas. Tas ir viens no drosmīgākajiem soļiem, ko es jebkad esmu veicis. Plāns bija ļoti blāvs.
Man paveicās! Varēju pretendēt uz bezdarbnieku pabalstu par spīti manai 3 mēnešu prombūtnei Šveicē iepriekšējā (2016) gada vasarā. Knapi, bet ar LU un FMF atbalstu ķibeļu novēršanā, es veiksmīgi kvalificējos bezdarbnieku pabalstam. Tā bija izcila iespēja pārdomāt un kalt savus turpmākos plānus nenožēlojot savu lēmumu aiziet. Un darba meklējuma lapas aizpildīšana bija vienkārša - saraksts ar doktorantūras vietām uz kurām es centos pretendēt. Tas bija labs dzinulis, par ko esmu pateicīgs, jo pārvarēt sevi nebija nemaz viegli.
Galu galā man nebija nekādu saišu ar ārzemēm, vadītājs centās mani atrunāt no aiziešanas, nejutos drošs par savām iespējām dabūt rekomendācijas, jo emsu vienlaicīgi kautrīgs un reizēm augstprātīgs. Tāpat manā maģsitra tēmā nebija nekas par kvantiem bet tieši ar "theoretical condenses matter" es vēlējos turpmāk nodarboties, jo tur visaktīvāk saslēdzās ekperimenti ar dziļām domām. Prakstisks bezceris. Kalu jau plānus par maģistra studiju uzsākšanu Tartu reizē saņemot stipendiju un programētāja darba meklējumiem.
Cerību manī atgrieza Elīna, kura izprata manu lēmumu un palīdzēja ar doktorantūras meklējumiem, pieteikumu epastu rediģēšanu, pamācot kā būt pieklājīgam. Viņa bija tā, kura pārsūtija man Yulija doktorantūras pieteikumu un iedvesmoja šai pozīcijai pieteikties. Tas bija iedvesmojošs pagrieziens.
Yulija doktorantūras galvenā pieteikums sastāvdaļa bija tests - kādi 10 jautājumi par papīras lapas fiziku. Piemēram aprasktīt lapas formu ar eliptiskajiem integrāļiem, dot femoloģīsku aprakstu stabilitātes pazušanai un novērtēt kvantu fluktuācijas saliektas papīra lapas augšgalam. Traks un tai pašā skaists uzdevums, kuram nedalītu uzmanību atvēlēju kādas 10 dienas. Atceros kā stundām skatījos uz papīra lapu neko nezrakstot līdz pēkšņi ienāca man kāda ideja, kura noveda tālāk pie risinājuma.
Risinājumus, kuri sīki bija sarakstīti uz kādām 20 lapām nosūtiju Yulijam ar epstu (kuru Elīna būtiski izrediģēja). Tālāk rekomendācijas nosūtija Slava, Guntars un Cēbets, kurš uzticēja man veikt labojumus pirms nosūtīšanas. Viss noritēja perfekti un pēc nedēļas saņēmu uzaicinājumu intervijai. Ar Yuliju saruna bija samērā smagnēja, tomēr biju samērā apmeirināts par sneigtajām atbildēm, kurās parādiju sevi no stiprās puses (Šķiet, ka neliela gatvaošānās par jautājumiem, ko intervijā man varētu uzdot palīdzēja). Tomēr pēc intervijas sapratju cik grūts darbs mani gaida priekšā doktorantūrā - risināt uzdevumus, kurus iespējams nemaz nevar atrisināt.
Pēc doktorantūras piedāvājuma apstiprināšanas sākaās mans process uz Delftu. Bija jāatrod apmešanās vieta, jāizpilda un jānosūta dažādi dokumenti, jāizplāno mana ierašānās, utt. Papildus tam vasarā dzīvojot laukos dabūju 3 ērces un tad dažādas bailīgas galvassāpes (Tagad esmu vakcinējies). Par laimi grūtības mani neaptureja no veiksmīgas doktorantūras uzsākšanas Delftā.
Par iespēju, kura man dota galvenokārt man jāpateicās maniem līdzcilvēkime. Mammai par izpratni pārtraukt manas darba attiecības, kad nekas nebija skaidrs, māsai par pamudināsanu pieteikties bezdarbnieku pabalstam, Elīnai par iedrošināšanu doties pretī doktorantūrai, Slavam, Guntara un Andrejam par rekomendācijas vēstulēm un LU FMF par dotajām teorētiskajām un praktiskām zināšanām. Tagad ir laiks to izmantot. Ir laiks augt…